Mājas uz svešas zemes

Dzīvokli var nopirkt, bet zeme zem mājas pieder citam. Tad par to katru gadu jāmaksā zemes likumiskās lietošanas maksa — un sludinājumā to parasti nepiemin. Latvijā tādas ir 3 460 daudzdzīvokļu mājas.

Kā tas strādā

Maksa ir 4 % gadā no zemes universālās kadastrālās vērtības, bet ne mazāk par 50 € gadā par visu zemes vienību (Civillikuma ievada likums). To sadala starp dzīvokļu īpašniekiem pēc domājamām daļām, un tā parādās apsaimniekošanas rēķinā vai atsevišķā rēķinā no zemes īpašnieka. Maksa jāmaksā arī tad, ja neviens līgums nav parakstīts — tā izriet no likuma, nevis no vienošanās.

Šis regulējums mainīsies. Satversmes tiesa 2025. gada 10. decembrī atzina 4 % maksas aprēķinu par neatbilstošu Satversmei un noteica, ka tas zaudē spēku 2027. gada 1. janvārī. Kāda būs jaunā maksa, Saeima vēl lemj. Pircējam tas nozīmē, ka šeit rādītā summa ir šodienas likme, ne garantija uz priekšu. Šī nav juridiska konsultācija — pirms darījuma pārbaudi Zemesgrāmatā, kam pieder zeme, un palūdz pārdevējam pēdējo zemes maksas rēķinu.

Cik tas maksā dzīvoklim gadā

Aplēse, ne rēķins. Zemes vienības maksu sadalām starp visām uz tās esošajām būvēm pēc to platības, tad mājas daļu — starp dzīvokļiem pēc platības. Īstā daļa ir domājamā daļa Zemesgrāmatā, un maksu rēķina par mājai funkcionāli nepieciešamo zemi, kas var būt mazāka par visu zemes vienību. Tāpēc uzskati šo par lielumu kārtu, ne par summu līdz centam.

Pa pilsētām un novadiem

Kur maksa ir vislielākā

Ko dati nesaka

Saraksts ir par mājām uz privātpersonai piederošas zemes. Mājas uz pašvaldības vai valsts zemes tajā nav, lai gan arī tur var būt maksa. Kadastrālā vērtība mainās, un daļa māju zemi jau ir izpirkušas — datu kopa tiek atjaunota, bet konkrētā dzīvokļa patiesais stāvoklis ir Zemesgrāmatā.

Avots: VZD atvērtie dati „Daudzdzīvokļu mājas, kas pilnībā vai daļēji atrodas uz citai privātpersonai piederošas zemes” un Kadastra informācijas sistēmas kadastrālo vērtību dati.